Lēmumi, kuri jāpieņem, saistībā ar attiecībām, to veidošanu un uzturēšanu, nekad nav viegli. Ļoti reti ir tā, kad neiezogas neviens jautājums, neviena, pat mazākā šauba. Mūsdienu sociālā vide, viss tik viegli pieejamais rada šaubas un neuzticēšanos, jo viss ir kļuvis tik pieejams, ka neizbēgami, lai cik arī katram augsts būtu pašvērtējums, ar šo nākas saskarties katram pārim. Taču, jāatceras, ka visu nekad nevar dabūt, un mums nav nepieciešams iegūt visu iekārojamo un acij tīkamo.

 

Nav iespējams iet pa visiem mīlestības ceļiem, un izvēlēties visu, tādēļ, vislabāk, lai atvoeglotu savu izvēli, ir jānosprauž priortitātes, mērķii, vēlmes. Tie palīdzēs kaut nedaudz structuret izvēles. Dažreiz attiecības tiek izbeigtas ātri un nesāpīgi, dažreiz partneris tiek nolikts blakus “gaidīšanas režīmā”, kā nenodedzināts tilts. Vai gluži vienkārši, saglabāts kā izklaides opcija. Un, ja gadās, ka kāds tevi gaida, atrodas šajā gaidīšanas režīmā, tad ir vērts izskatīt šo attiecību potenciālu un nākotnes perspektīvas. Vai tādas ir, ja jau reiz, šis otrs cilvēks, ir nolikts maliņā pagaidīt? Jo, skaidrs, ka lēmums ir jāpieņem, un ne vienmēr gribas ark ādu pārtraukt visu un pāgriezt jebkādu saikni. Jo bija taču tik labi… Taču, jebkuras attiecības dīkstāvi nepacieš. Nenotiek attīstība- nenotiek emociju apmaiņa, un rezultātā nelaimīgi ir abi. Gan tas, kurš izvēlas nospiest “pauzes pogu” , gan tas, kurš ir gaidītāja lomā.

 

Šī prakse ir ļoti populāra arī iepazīšanās portālos. Iereģistrējoties kādā no pieejamajiem iepazīšanās platformas provaideriem, automātiski nokļūsti tādā kā lielveikalā. Tu meklē otru pusi, iespējams, ilgtermiņa attiecībām (visi vēlamies būt mileti, ne tā?), un neviļus sagrupē prioritātēs- šis sarakstes biedrs (biedre) ir atbilstošs, savukārt, ja ar šo nesanāks, tad var arī tam… un tam! Un, gali galā, arī šī fotogrāfija ir pietiekami uzrunājoša… Tu neatbildi piecas dienas kādam, ar ko sarakstījies, jo zini, ka šis ir tikai rezerves variants, ja kāds cits randiņš nesanāks kā plānots.. Protams, arī šai monētai ir divas puses- mīlestība ļoti reti kad veidojas uzreiz. Satiekot kādu, nekad nevar zināt, kur šīs attiecības novedīs, un negribas taču savu iespēju loku samazināt līdz minimumam…

Gaidīt vai negaidīt?

 

Saka, ka veiksmīgas mīlestības pamatnoteikums ir pacietība. Ar to arī sākas viss parejais- sapratne, empātija, pielāgošanās… Taču, pacietību mēs varam mācīties visu dzīvi, un tā arī to neapgūt. Jo liekas taču, ka otram vajadzētu domāt tāpat kā man un tādā pašā ritmā. Taču, der paturēt prātā, ka mums katram ir savs dzīves/emociju un pieķeršanās ritms…

 

Lai saprastu vieglāk, vai gaidīt, ir vērts sev uzdot jautājumu: vai mēs mīlam viens otru, un vai šīm attiecībām ir perspektīva?

Ja jūti, ka tur ir mīlestība, un gaidīšana ietver sevi kādus ārējus apstākļus, tad, pavisam noteikti, pacietība un gaidīšana varētu atmaksāties ar uzviju. Šādām attiecībām ir vērts ziedot savu laiku. Taču, ja tomer attiecībās viens no partneriem ieguldas vairāk, savukārt, gaidīšana ietver sevī otras puses egoismu, tad būtu vērts izskatīt, kādēļ šīs attiecības ir vērtas gaidīt. Un ko tas spēj dot. Kādu pievienoto vērtību. Vai esmu šajās attiecībās laimīgs cilvēks?

Ja atbilde uz jautājumu ir jā, tad redzi, ka tas balstīts uz nesavtīgiem pamatiem, taču, vienpusējas mīlestības rezultātā- attiecības balstās uz rezerves variantiem, “a ja nu kaut kas labāks atrodas”..?

 

Atceries, ka attiecības nav vienkārši produkts. Tas nav taustāms un iegūstams vienā dienā, taču tas nav arī tas, bez kā mēs nevaram dzīvot. Ja jūti, ka esi “gaidītāju” jeb rezervistu pulciņā, ir vērts izskatīt savas dzīves prioritātes un pievērsties kam pavisam citam. Piemēram, jogai. Vai varbūt iereģistrējies no jauna kādā no iepazīšanās portāliem! Un redzēsi, ka nav robežu tam, cik krāšņa var būt dzīve.

 

Un atceries- mēs visi esam pelnījuši mīlestību!